Dīkstāves pabalstu valdība paredz vien 10% nodarbināto
Vairāk nekā 200 000 nodarbināto neveic sociālās iemaksas pilnā apmērā, un tas tiek izmantots kā arguments valdības lēmumam dīkstāves pabalstu maksāt vien ierobežotam skaitam Covid-19 krīzes skarto jomu.
Šī nodokļu iekasēšanas situācija gan ir noturīga arī pēc nodokļu reformas, par kuru 2017. gadā nobalsoja arī finanšu ministrs Jānis Reirs (JV), tāpēc ir dīvaini redzēt viņu kritizējam paša atbalstīto nodokļu režīmu, komentārā par šo situāciju raksta LSM autors, politoloģijas doktors Andris Saulītis.
Globālā pandēmija ir krīze, ar kuru mūsu globalizētā ekonomika nekad iepriekš nav saskārusies, un tas pieprasa valstīm pieņemt neordinārus lēmumus. Tā rezultātā idejas, kuras 2009. gada krīzes laikā uzskatīja par ortodoksālām vai galēji kreisām, tagad apsver kā efektīvākās un labākās. Piemēram, ASV lielā vienprātībā ar republikāņu un opozīcijā esošo demokrātu balsīm nobalsoja, ka lielai daļai valsts iedzīvotāju tiks pārskaitīti uz bankas kontiem 1 200 dolāru. Un par katru nepilngadīgo bērnu vēl 500 dolāri. Tas ir nebijis un tiešs atbalsts ievērojamai daļai ASV mājsaimniecību.
Šādi nepieredzēti politiskie risinājumi ir iespējami tāpēc, ka Covid-19 nav nedz pilsonības, nedz sociāldemogrāfiskā profila. Tāpēc iikvienam no Veselības ministrijas rosinātiem jauniem ierobežojumiem saistībā ar ārkārtas situāciju būtu jābūt papildinātiem ar noteiktiem jauniem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem no Ekonomikas un Labklājības ministrijām, argumentē A. Saulītis.
Tā vietā redzama lielākoties neizlēmība. Pašnodarbinātajiem un mikrouzņēmumos strādājošajiem risinājuma joprojām nav. Nekāda atbalsta pagaidām nav arī bezdarbniekiem, valdībā pagaidām pat nav izskatīti šai sociālajai grupai kādi risinājumi, kaut Latvijas Banka tādus ir rosinājusi. Finansiāls atbalsts nodrošināts vien mediķiem un dīkstāvē esošajiem uzņēmumiem. Bet arī dīkstāves pabalsta politikā valdība ir svaidījusies, te selektīvi nosakot atbalstāmās nozares, te mainot nepieciešamo slieksni, lai kvalificētos atbalstam. Šobrīd tas noteikts 20%-30% apmērā, izpaliekot skaidrojumam, kāpēc tieši šāds slieksnis. Tajā pašā laikā Dānijā, piemēram, dīkstāves pabalstu paredzēts izmaksāt uzņēmumu darbiniekiem, nevis sasaistītu ar apgrozījumu, bet gan ar dīkstāvē esošo darbinieku skaitu.
Savukārt Latvijā Ekonomikas ministrijas sagatavotajā anotācijā par dīkstāves pabalstiem prognozēts, ka atbalstu izstrādātā mehānisma ietvaros sniegs 93 tūkstošiem strādājošo. Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem tie ir mazāk nekā 10% no Latvijas nodarbināto skaita vecumā no 15-74 gadiem.
Autors uzskata, ka pirmām kārtām ir jāatbalsta pēc iespējas plašāks uzņēmumu loks, kuri nodarbina darbiniekus, par tiem maksājot arī visus nodokļus. Savukārt pašnodarbinātajiem ir jāsniedz identisks atbalsts darba ņēmējiem, līdzīgi kā to ir lēmusi ne vien Dānija, bet arī Lielbritānija.
Otrām kārtām visiem pārējiem Latvijas nodarbinātajiem, bez izņēmumiem, būtu jāsaņem vienreizējs pabalsts jeb universālais ienākums, lai Latvijas ekonomika nesasaltu un mājsaimniecības nenokļūtu faktiskā maksātnespējā. Tam būtu jābūt mazākam atbalstam nekā dīkstāves pabalsts, tomēr arī ar labklājības ministres Ramonas Petravičas (KPV LV) 18. marta LTV raidījumā "Tieša runa" rosinātajiem 80 eiro dzīvokļa īri nenomaksāsi, argumentē A. Saulītis.
Avots: LSM
ManaBalss.lv piebilde:
Otrdien, 31. martā, valdība plāno diskutēt arī par dīkstāves pabalstiem pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumiem un autoratlīdzību saņēmējiem.
Seko ManaBalss.lv ziņām
arī Facebook!
Un, kā jau vienmēr uzsveram pie katras ManaBalss.lv ziņas, – apsver
savu atbalstu ManaBalss.lv autoru
jaunākajām iniciatīvām!
_______________________________________
Lūgums no ManaBalss komandas:
Tā kā interesējies par šo ziņu un visdrīzāk esi arī ManaBalss plašās
kopienas dalībnieks/-ce, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja Tu ziedotu
platformas darbības uzturēšanai.
Arī Tavi ziedojumi palīdz nodrošināt lielo "aizkulišu" darbu, ko
prasa pilsonisko iniciatīvu reālas ietekmes panākšana. Kopš 2011.
gada ar 66 pēc pilsoņu iniciatīvām mainītiem likumiem ap ManaBalss
platformu ir izveidojusies pasaules mērogā unikāli
sekmīga pilsoniskās līdzdalības ekosistēma.
Tās efektivitāte izriet no platformas ManaBalss darba augstās
kvalitātes un iesaistīto pušu uzticības pret to, ko mēs arī kopā ar
Tevi darām. Mūsu kopējam darbam salīdzinoši ir pat ļoti liela
atsaucība, un pret to ar cieņu izturas politiķi, ministrijas un
citas publiskā sektora iestādes, amatpersonas, juristi un dažādu
jomu eksperti, nevalstiskās organizācijas un mediji. Tomēr dažām
idejām patīk
stiept gumiju, un noturīga to pārstāvniecība prasa
laiku.
Arī Tu esi lieliska Latvijas sasnieguma un spēcīga stāsta daļa! Ļauj
tam skanēt arī turpmāk – iesaisties, balso, dalies ar ManaBalss
iniciatīvu ziņām soctīklos, rosini savas iniciatīvas. Un apsver arī
iespēju atbalstīt mūsu
darbu ar ziedojumu!
AUTORS: MANA BALSS
